Vēlīnā Romas perioda cietoksnis, celts 4.gs vidū m.ē., ar vairāk kā 3m biezām sienām, 8 U-formas sānu torņiem un 4 vēdekļa formas stūra torņiem, veidoja nozīmīgu daļu no Panonijas nocietinātās robežas. 84m x 86m lielais cietoksnis atradās Donavas kreisajā krastā un varēja nodrošināt aizsardzību netraucētai prāmju satiksmei starp abiem upes krastiem. Iekšējās ēkas, piemēram, militāristu mitekļi, noliktavas un komandiera māja, tika izbūvētas pie cietokšņa iekšējo sienu malām, kas nodrošināja labāku aizsardzību pret ārējiem uzbrukumiem. Ir ļoti iespējams, ka rietumu pusē bijuši cietokšņa vārti, kas savienojuši Donavas ostu ar cietoksni, bet visu kompleksu ir ieskāvis 7m plats un 3m dziļš grāvis. 

Sv. Jaunavas Marijas draudzes baznīca celta uz Contra Aquincum drupām 12.gs. beigās. Romānikas stila svētnīca tika nojaukta 14.gs. un gotikas stila baznīca tika uzcelta tās vietā. Ēka tikusi rekonstruēta un paplašināta līdz tā, 16.gs. sākumā, sasniegusi savus šīsdienas apmērus. 1686. g., laikā, kad pilsēta tika atgūta no turkiem, baznīca tika gandrīz pilnībā nopostīta. Tās rekonstrukcija tika pabeigta 1741.g, ieģērbjot to baroka stilā no ārpuses, bet iekšpusi saglabājot gotikas tradīcijās. 1895.g., saistībā ar Elizabetes tilta būvniecību, pavīdēja ideja par baznīcas nojaukšanu vai pārvietošanu. Par laimi tas netika realizēts un arhitektūras piemineklis varēja palikt savā sākotnējā vietā.

Pirmās zināmās liecības par Peštas pilsētas Rātsnamu ir tikai no 1710.g., pēc pilsētas atbrīvošanas no gandrīz 150 gadus ilgā turku jūga. Lielo Donavas plūdu laikā, 1838.g, 2-stāvu ēka bija smagi cietusi, tādēļ 1842.g. pēc József Hild, viena no slavenākajiem Ungārijas klasicisma perioda arhitektiem, plāna tika uzcelts jauns 3-stāvu nams. Viņš arī tika nolīgts 1863.g. turpināt ēkas celtniecību, bet drīz pēc tam izrādījās, ka ēkas piebūve neiederas jaunās Peštas pilsētas plānojumā, tādēļ 1900.g. tā tika nojaukta, dodot vietu galvaspilsētas bulvāra izbūvei, mūsdienās – Kossuth ielai.

Péterffy pils (arī Krista nams) tika uzcelts 1755.g., un kopš 1831.g. tajā mājo “100 gadu restorāns – Százéves”. Tas tika uzcelts pēc András Mayerhoffer plāna, kurš ir arī projektējis ļoti līdzīga izskata Grassalkovich pili tikai dažas ielas tālāk. Šī un citas baroka stila pilis apkārtnē kļuva par 19.gs. beigu, Elizabetes tilta celtniecības darbu, upuriem. Tādēļ Péterffy pils šodien ir vienīgā laicīgā Peštas ēka, kas saglabājusies savā sākotnējā Baroka stila izskatā.

Dominikāņi apmetās Peštā ap 1230.g. un pilsētas dienvidu pusē nodibināja Sv. Antona klosteri. Tomēr tā ir tikai hipotēze, ka viņu klosteris varētu būt bijis pašreizējās Sv. Džordža baznīcas vietā. Mūki pameta pilsētu Osmaņu valdīšanas laikā un baznīcu turpmāk izmantoja serbu izcelsmes iedzīvotāji. 1686. g. pilsētai tika nodarīti lieli postījumi, bet līdz 1689.g. tā tika atjaunota kā pareizticīgo baznīca baroka stilā, nosaucot to Sv. Džordža (arī Georga, Jura, György) vārdā. 1731.g. baznīca tika nojaukta un pēc Andras Maierhofera projekta atjaunota.

Pēc turku izraidīšanas, 1686.g. Pirmā Eremīta, Sv. Pāvila ordenis iegādājās bijušās mošejas teritoriju un apkārtējās ēkas. 1723.g. ungāru dibinātais ordenis sāka savas baznīcas celtniecību. Jaunās ēkas arhitekts varētu būt bijis András Mayerhoffer, viens no izcilākajiem ungāru baroka arhitektūras meistariem. Klosteris tika uzcelts laikā no 1715.g. – 1744.g. Pēc tam, kad 1786.g. Džozefa II, Habsburgas imperatora vadībā Paulīniešu ordenis tika  iznīcināts, baznīcu pārņēma ELTE universitātes priekštecis.

Károlyi pils ir viena no vissvarīgākajām klasicisma ēkām Budapeštā, kur jau 60 gadu atrodas Petőfi Literatūras muzejs. Pili pašreizējā izskatā ir būvējis György Károlyi 1830. gados. Aptuvenais 3 akru zemes gabals deva labu iespēju būvēt pilsētas pili, kas iederas pilsētas ainavā, vienlaicīgi līdzinoties lauku apkārtnes pilij. Iekšpagalms sākotnēji tika veidots kā slēgts franču baroka dārzs, bet tagad tas ir visiem pieejams pilsētas parks.

Karaliskais dzīvojamais nams tika uzcelts 1897.g. par Habsburgu ģimenes uzkrājumu fonda finansējumu. Vēlīnā eklektiskā stila 5-stāvu ēku ar Art Nouveau rotājumiem projektēja tie paši arhitekti, kuri strādāja pie Klotild pilīm: Flóris Korb un Kálmán Giergl. Lai īstenotu šo projektu tika  nojauktas trīs ēkas, tostarp Ungārijas Augstākās tiesas ēka, kura šim nolūkam tika pārveidota tikai 1869. gadā.

Los 13. gs. otrajā pusē pilsētas austrumu daļā uz dzīvi apmetās franciskāņi. Viņu klosteris varētu būt celts ap 1270.g. Ordeņa klosteris aizsargāja mūku privāto dzīvi, taču viņu baznīca bija atvērta visiem. Tā bija arī vieta dažādu valsts sapulču organizēšanai. Pēc 1541. gada ēka darbojās kā mošeja Sinan Bey, un tikai pēc turku izraidīšanas 1686.g. tā atkal atguva katoļu baznīcas statusu. 1741.g. gan baznīca, gan klosteris tika pārbūvēti baroka stilā.

1689.g pašreizējā Szervita laukumā apmetās servīti, sākumā izmantojot bijušo Büjük mošeju. Baroka stila baznīca tika uzcelta 1732.g, bet 2-stāvu klosteris ar slēgtu iekšpagalmu tika pabeigts tikai 1772.g. Abas ēkas 1849.g. tika nopietni bojātas lielgabalu apšaudē, kuru no Budas pils aizstāvoties raidīja Habsburgas karaspēks. Laikā no 1871. – 1874.g. klosteris tika pilnīgi pārbūvēts József Diescher vadībā, kurš izstrādāja vienotu fasādes un baznīcas dizainu, nolīdzinot karnīzes un citas līnijas. 1976.g.  baznīcas rietumu pusē, bijušā klostera vietā, kas Otrā Pasaules kara laikā bija pamatīgi cietis, parādījās moderna biroju ēka.

Török bankas ēka ir izcils Art Nouveau stila piemērs Budapeštā. To izstrādāja Henrik Böhm un Ármin Hegedûs 1906.gadā. Ar tās lielajām stikla fasādes virsmām un Miksa Róth  ar mozaīku rotāto frontonu, kur attēloti diženi Ungārijas vēstures varoņi, tādi kā Patrona Hungariae (Ungārijas patrons) un Jaunava Marija attēla centrā, ēka kādreiz tika uzskatīta par modernisma simbolu. Uz ēkas jumta, līdz tās iznīcināšanai Otrā Pasaules kara laikā, bijusi Atlanta statuja, kurš uz saviem pleciem turējis izgaismotu Zemeslodi.

Rózsavölgyi namu  1912.g. uzcēla “Leitersdorfer Tailors” uzņēmums. Ēkai bija divējādas funkcijas, kuru atšķirība ir skaidri redzama arī galvenajā fasādē: zemāk esošo veikalu fasādei ir stikla virsma, savukārt ēkas augšējo stāvu dzīvojamā daļa ir paslēpta aiz mazāk atvērtas arhitektūras. Neskatoties uz šo dualitāti, fasāde ir veidota kā vienota konstrukcija, pateicoties nepārprotamajam fasādes horizontālo elementu tendencei.

Ēka sākotnēji tika uzbūvēta, lai dotu mājvietu 4000 Turku karā ievainotajiem karavīriem, kas 17.gs. pēdējās desmitgadēs atbrīvoja Ungāriju no Osmaņu jūga. Tika plānots veidot taisnstūra kvartālu ar 4 lieliem pagalmiem un krust-veida ēku centrā. Baroka stila ēkas pirmā puse Anton Erhard Martinelli vadībā tika pabeigta tikai 1747.g. Invalīdus vēlāk pārcēla uz Nagyszombat (Trnava), bet nepabeigtais kvartāls tika izmantots kā kazarmas. 1894.g. pilsēta nopirka ēku, lai pārbūvētu to par pašvaldības ēku, iepriekšējā rātsnama vietā, kas bija paredzēts pilnīgai nojaukšanai  līdz 1900.gadam.